Vai Tava acu mirkšķināšana ir pietiekama un kvalitatīva?!!

Kādēļ mēs mirkšķinām acis.

Šķiet galvenais mirkšķināšanas uzdevums ir pārklāt acs virsmu ar asaru plēvīti, kas palīdz atbrīvoties no netīrumiem vai citiem kairinātājiem.

Tomēr pašām asarām ir vairākas funkcijas:
izskalot kairinātājus;
ieeļļot acs virsmu, lai tā varētu kustēties bez berzes,
pabarot radzeni, jo asaru slānītis satur dažādas barības vielas, vitamīnus, skābekli, mikroelementus, enzīmus un antivielas (radzenē nav asinsvadu, tā visas nepieciešamās vielas saņem no asaru plēvītes),
vienmērīgi pārklāt acs virsmu, lai nodrošinātu, ka gaismas stari tiek lauzti precīzi, tā nodrošinot skaidru asu redzi.
Kādai jābūt mirkšķināšanai.

Mirkšķināšanai jābūt ātrai un vieglai, to var nosaukt par “taureņu mirkšķināšanu”. Mirkšķinot nav jājūt acu plakstiņu pieskāriens, tai jābūt tik ātrai, ka nepamana vai tā bija pilna mirkšķināšana vai tikai daļēja. Ja mirkšķinot jūtam kairinājumu, smaguma sajūtu, tas var liecināt par plakstiņu iekaisumu vai radzenes kairinājumu.

Acs mirkšķināšanas biežums, faktori, kas to ietekmē.

Acu mirkšķināšanas biežumu ietekmē gan ārējie, gan iekšējie faktori.
Ja ir vējains, spoža gaisma vai acs citādi tiek kairinātas, reflektoriski mirkšķināšanai jābūt biežākai.
Arī aktivitātes, ko mēs veicam var ietekmēt mirkšķināšanas biežumu. Atpūtas laikā mirkšķināšana ir no 8-21 reizei minūtē. Sarunājoties, īpaši iesaistoties diskusijā mirkšķināšanas biežums palielinās līdz 10,5-32,5 reizēm minūtē.
Savukārt, uzmanīgas koncentrēšanās laikā kādam vizuālam uzdevumam, mirkšķināšana samazinās.
Lasot tā samazinās līdz 4,5 reizēm minūtē un mirkšķināšana pārsvarā notiek laikā, kad acs veic lēcienu uz nākošo rindiņu.
Pirms 30 gadiem, kad parādījās personālie datori, parādījās tā saucamais datorlietotāja sindroms, kura galvenā problēma ir mirkšķināšanas biežuma samazināšanās. Skatoties ekrānā vidēji 60 % retāka mirkšķināšana nekā parasti. Šis mirkšķināšanas biežuma samazinājums var būt nopietnas koncentrēšanās rezultāts vai salīdzinoši neliels acu kustību diapazons.
Mirkšķināšanas biežumu un ātrumu var ietekmēt arī iekšējie faktori, tādi kā nogurums, stress, medikamenti, emocijas. Kaut arī garīgo procesu ietekme uz mirkšķināšanu vēl tiek pētīta, tomēr novērots, ka cilvēkiem, kuri piedzīvo emocionālu uztraukumu, trauksmi vai vilšanos acu mirkšķināšana ir biežāka.
Slimības, kas izmaina dopamīna līmeni organismā, arī ietekmē mirkšķināšanu Paaugstinoties dopamīna līmenim mirkšķināšana kļūst biežāka, savukārt samazinoties, tā kļūst retāka. Pacientiem ar parkinsona slimību ir samazināta mirkšķināšana, jo ir dopamīna izsīkims, Šizofrēnijas pacientiem, savukārt, pastiprināta.
Arī perorālā kontracepcija var ietekmēt mirkšķināšanu, sievietes, kas lieto perorālo kontracepciju, mirkšķina 32% biežāk nekā tās, kas to nelieto. Tas skaidrojams ar hormonu izmaiņām.

Riski nepietiekami biežai mirkšķināšanai.

Līdz ar retāku mirkšķināšanu, asaru plēvīte tiek atjaunota retāk. Asaru plēvīte ātrāk iztvaiko, izraisot diskomforta sajūtu un radot sausās acs sindromu. Acs virsma tiek nepietiekami mitrināta, barota, ieeļļota, tai mainās optiskā sistēmas stiprums un redze var pasliktināties pat par 1,25 dioptriju, var rasties iekaisums. Neārstēts acs priekšējās virsmas iekaisums, var radīt neatgriezeniskas izmaiņas radzenē, kā arī nekoriģējamus redzes traucējumus.
Tā, piemēram, darbs ar datoru mirkšķināšanas starplaiku pagarina par 12 sekundēm, radot sausās acs sindroma risku. Pacientiem ar sausās acs sindromu, asaru plēvītes trūkums uz 3 sekundēm, rada acs priekšējās virsmas kvalitātes pasliktināšanos.

Ko darīt?

Būtisks ir pareizs režīms, strādājot ar datoru ievērot atpūtas pārtraukumus - ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām uz 15 minūtēm. Ievērot pareizu datoru lietošanas ergonomiku. Laicīgi pievērst uzmanību acu veselībai, ja radušās kādas no sekojošām pazīmēm: diskomforts, smilšu sajūta acīs, redzes miglošanās, acu apsārtums, nogurums, sausuma sajūta, asarošana.
Pie sausās acs sindroma būtiski papildus mitrināt acs virsmu, lietojot acu mitrinošos pilienus, kas saglabās asaru plēvīti un pasargās radzeni no kairinājuma. Izvēloties mitrinošos pilienus būtiski, lai tie būtu hipotoniski, viskoelastīgi un bez konservantiem, jo konservanti var radīt papildus kairinājumu acs radzenei.

Ja simptomi ir ilgstoši vai nepāriet, laicīgi apmeklējiet redzes aprūpes speciālistu - acu ārstu vai optometristu. Hyabak
Hyabak pilieni, nodrošina ilgstošu mitrinošu, eļļojošu efektu sausām, nogurušām, apsārtušām acīm.
Pilienu viskozitāte atbilst dabīgām asarām, tādejādi ir patīkama acīm un neizraisa acs miglošanos.
Hyabak ir hipotonisks (ar zema osmolaritāte), kas īpaši piemērots pie izmainīta asaru plēvītes ķīmiskā sastāva, ko novēro pie sausās acs sindroma.​
Nesatur konservantus.